Uzplauksti sev par prieku! Iedvesmojies no mākslinieces Lindas Īstenās un rodi atbildes uz jautājumiem, kas palīdzēs atklāt jaunas iespējas, hobijus un mērķus, kurus īstenot šajā pavasarī.
Man ir viena skaista klade, kuru saucu par haosa kladi. Skaista tā ir tikai no ārpuses. Es pie tās piesēžos laiku pa laikam, kad prāts kā plate kaut ko griež uz riņķi. Piemēram, ja esmu neapmierināta par notikumiem, kurus nevaru ietekmēt, ja rezultāts nav bijis tāds, kā esmu iedomājusies. Jebkuras gaidas no pasaules, kuras man liek justies nepatīkami, es izlieku šajā kladē.
Es tajā nerakstu, lai pēc laika pārlasītu, es tajā rakstu, lai to haosu dabūtu ārā no sevis. Un ziniet, izrakstot man paliek vieglāk, es kļūstu pieņemošāka un tādā veidā iedodu vietu risinājumam, secinājumiem un daudz kam vērtīgākam, lai dotos tālāk. Tāpēc šos brīžus ar sevi es saucu par kvalitatīvu laiku.
Izlasot šo jautājumu, pirmā doma, kas manu prātu šķērso, ir “kustība”. Labākais, ko es sev varu dot, ir kustība. Manā gadījumā tā ir iešana. Ja dzīve uzņem apgriezienus un viss paliek par daudz, tad es atzīmēju datumu, kurā no rīta pieceļos, iekāpju autobusā vai vilcienā, kurš mani aizved līdz jūrai, un es eju. Šķiet pārāk vienkārši, lai tas būtu labākais, ko es varētu sev dot, bet ir dienas, kad tas ir bijis pats labākais lēmums.
Iešanai neko daudz nevajag, bet jāņem vērā, ka ēdiens svaigā gaisā garšo pasakaini, īpaši pārgājiena pauzēs. Tāpēc, ja līdzi sanāk paņemt kādu gardu bulciņu vai tējas krūzi, tā viena pauze var pārtapt par svētbrīdi.
Tā varētu būt mana radošā pieeja visam. Man liekas, ka bērns, kurš izaug par pieaugušu cilvēku, tāpat mīl spēlēties. Šķiet, ka ar radošu pieeju it visā esmu sevī saglabājusi šo rotaļīgumu. Tas izpaužas arī tajā, ka, ieejot mākslinieku preču veikalā, man patīk atklāt jaunas mākslas tehnikas un virzienus, kurus nekad neesmu mēģinājusi, bet tāpat dot sev iespēju pamēģināt. Bez gaidām par to, ka izdosies ko skaistu radīt ar pirmo reizi. Esmu šādā veidā atklājusi materiālus, ar kuriem man ļoti patīk strādāt, un no tiem raisījušās idejas, par kurām iepriekš nebūtu nemaz aizdomājusies.
Ļoti labs jautājums, lai palūkotos uz ikdienas notikumiem caur citu perspektīvu. Es vienmēr esmu vēlējusies savās mājās ēdamgaldu, lai būtu šis viens brīdis ikdienā, kad sanākt kopā. Jo es patiešām izbaudu darbošanos virtuvē. Kad dzīvoju viena pati, tad ar ēdiena gatavošanu neaizrāvos, līdz es sapratu, ka gatavot kādam ir lielāks prieks. Tā ir atslēga, kāpēc man to patīk darīt. Tajā brīdī, kad apsēžamies vismaz vienu reizi dienā pie galda divatā ar draugu vai draugiem, lai kopīgi bez steigas baudītu ēdienu un sarunas – tur es satieku mīlestību.
Par atklātu un patiesu sarunu. Reizēm uz šo atklātību pamudina īstais jautājums.
Sev par prieku es gribētu noiet no Kolkas līdz Latvijas–Lietuvas robežai. Es esmu no Salacgrīvas, tāpēc tas Kurzemes krasts man ir mazāk pazīstams. Es pārāk daudz par to esmu domājusi. Ir laiks iet. Protams, tas ir vairāku dienu gājiens, tāpēc tam mazliet vajag sagatavoties.
Es spēju iepriecināt, spēju uzmudrināt, spēju uzklausīt, spēju pārsteigt – ne tikai pati sevi, bet arī cilvēkus sev līdzās. Reizēm tam vajag pavisam nedaudz. Kad esmu uzlādējusi baterijas pati sev, tad negaidīta dāvana draudzenei var nākt īstajā brīdī, lai viņu pamudinātu starp visiem pienākumiem sevi samīļot. Tāpēc jau mēs esam viens otram.
Kārtīgai iedvesmas devai pievienojies radošajai pēcpusdienai ar Lindu t/c Origo 12. aprīlī plkst. 15.00–19.00. Pasākumā būs iespēja aprunāties ar mākslinieci un atbildēt uz īpašu jautājumu, kas rosinās ieklausīties sevī, uzņemt savu pavasara foto, apdrukāt domu piezīmju kladi ar unikālu dizainu, kā arī piedalīties konkursā, lai laimētu vērtīgas balvas no t/c Origo!